pirmdiena, 2013. gada 29. aprīlis

Chapati


Un te atkal kaut kas no Austrumu virtuves.

15 plácenísiem nepieciesams:

- 400 g kviesu milti,
- 200 g pilngraudu milti,
- 1/2 t.k. sáls,
- 100 g gí sviests ( var arí ar sviestu un ellu),
- gláze  údens (250 ml)

Pagatavosana:

Izsijá miltus (to var arí nedarít), pievieno gí sviestu, sáli  un mícot pamazám lej klát údeni. Míklai jábút stingrai. 
Uztaisa kukulíti, liek blodá un pársedz ar dvielíti, lai míkla savas 15 min. nostávas (atpúsas).
Tad uz darba virsmas izsijá nedaudz miltus un no míklas izveido "desinu", kuru sagriez  ~ 65 g smagos pikucos. Tálák pikucus ar plaukstu, griezot pa apli, uzrullé smukás bumbinás, bet bumbinas ar míklas rulli izrullé aplísos.
Liek sakarsétá panná un cep bez taukvielám uz lénas uguns no abám pusém, lídz parádás brínu plankumini.
Kad gatavi, apziez ar gí vai sviestu vai ellu.
Pasniedz karstus.

Kirbja- burkánu kremzupa




Bríniskíga zupa, kas garso gan bérniem, gan pieaugusajiem. Isák sakot kremzupa visai gimenei.

4-6 porcijám:

- 600 g kirbis,
- 600 g burkáni,
- pika svieta (aptuveni 100 g),
- 2 kubini vistas buljons,
- sáls (ja nepieciesams papildus),
- 1,5 l údens
- svaigi malti melnie pipari,
- grauzdini,
- siers

Pagatavosana:

Nomizo un sagriez burkánus, kirbi. Katliná liek sviestu un apcepj tajá dárzenus. Tad pielej údeni un buljona kubinus (var arí bez kubiniem ar izlejamo vistas buljonu). Pievieno piparus (zupa riktígi labi garso, kad jútams piparu asumins). Ja nepieciesams, pievieno mazliet sáli.
Uzliek váku un vára kaut kur 15- 20 min., kamér dárzeni míksti.
Nonem zupu no uguns un sablenderé.
Pasniedz karstu ar grauzdiniem un rívéto sieru péc izvéles (ideáli garso arí ar míkstajiem kazas un aitu sieriem).


Naan maizíte ar kiploku un koriandru


Lai arí supermárketá ir nopérkama indiesu maizíte (tiesa gan, vakuumiepakojumá), visgarsígák tomér sanák, kad to pagatavo pats májás. Maná jauká gimene jau kuro reizi pieprasa bezgala gardo indiesu maizíti luchi (recepte SEIT). Domáju, nu bet cik tad var est vienu un to pasu?  Uzcept jau uzcepsu, bet tikai kaut ko nedaudz citu no tás pasas virtuves.
Tá nu man tapa indiesu naan maizíte. 

10 pláceniem vajadzígs:

- 450 g kviesu milti,
- 2 é.k. gí sviesta (var arí ar sviestu vai ellu),
- édmakarote preséta (míkstá) rauga,
- 160 ml piena,
- 150 ml bezpiedevu jogurta,
- 1 t.k. cepamais pulveris,
- edamkarote cukura,
- 1/2 t.k. sáls

Párliesanai:

- gí sviests,
- sauja koriandra,
- páris kiploka daivas

Pagatavosana:

 Sajauc miltus ar cepamo pulveri, sáli  un izsijá. 
Raugu sajauc ar siltu pienu ( kádas 4-5 é.k. ), cukuru un atstáj fermentéties.
Tálák miltiem pievieno atlikuso pienu, jogurtu, gí sviestu un rauga maisíjumu. Kártígi izmíca míklu, lídz tá klúst miksta. Uztaisa kukulíti, liek blodá, nosedz ar dvieli un liek siltá vietá uzrúgt.
Kad míkla uzrúgusi un palikusi elastíga, uz darba virsmas izsijá nedaudz miltus un uztaisa "desinu", kuru sagriez 80 g smagos gabalinos. Katru gabalinu ar plauktu izrullé pulkstenrádítája virziená, tádá veidá uzrulléjot skaistas míklas bumbinas.
Tálák bumbinas izrullé oválveida plácenísos, aptuveni 10- 20 cm.
Ietauko pannu (var arí netaukot, jo uz cepampapíra tápat klát nedegs) un izkláj plácenísus.
Cep sakarsétá cepeskrásní 220 grádos aptuveni 13- 15 minútes.
Kad plácenísi izcepusies, tos iesméré ar gí sviestu un párber ar sasmalcinátu koriandru un kiploku.



Tikko no krásns iznemtas, ieziestas ar gí un párkaisítas ar kiploku, koriandru, maizítes garso fan- tas- tiks- ki la- bi! Vél viena maizíte, kuru noteikti vérts uzcept májás!

svētdiena, 2013. gada 28. aprīlis

Gí sviests


Jau sen gribéju pagatavot gí sviestu, tikai nekad tá pa istam lídz tá gatavosanai netiku. Tá nu atkal párlasot vienu no V.Sinelnikova grámatám "Svétígs uzturs" sapratu, ka nu pienácis ístais brídis gí pagatavosanai.
 Valérijs Sinelnikovs ir pazístams prakrizéjoss psihoterapeits,psihologs,homeopáts un vienkársíbas un efektivitátes ziná unikálu  psihologisku  metodiku autors, kas palídz cilvékiem atgút veselíbu, paaugstinát labklájíbu un iepazít dzívesprieku.
Ghí sviests ir ne tiki veselígs, bet arí loti, loti, nu loti garsígs!

Ko V. Sinelnikovs saka par ghí?
- Kausétais sviests jeb ghí ir loti svétígs produkts. Tas ir visspécígákais smalkás attírosás ugunígás energijas avots. Ghí ar so energiju piepilda prátu, tá rezultátá raisás skaidras domas, veidojas pareizas vélmes un tieksmes, uzlabojas koncentrésanás spája, atmina un intelekts.
Ghí dává energiju visiem músu organisma audiem. tas uzlabo gremosanas procesus un fermentu darbíbu, turklát nerada dosas pítas lídzsvara traucéjumus. Ghí bútiski uzlabo tievás zarnas un aknu darbíbu un atskiríbá no citám taukvielkám, kas piesárno aknas, dod tám spéku.
Kausétais sviests baro kaulu smadzenes un nervaudus, labvélígi ietekmé visus kermena smalkos audus, arí reproduktívos audus.
Pateicoties visám minétajám ípasíbám, ghí ir viens no labákajiem lídzekliem, kas atjaunina un tonizé nervu sistémas un smadzenu darbíbu, ká arí vispár uzlabo veselíbu.
Turklát loti svaríga ghí ípasíba ir tá, ka tas cepot nepiedeg.Tá ir loti liela prieksrocíba, nemot vérá to, ka augu tauki un sviests degsanas procesá klúst kancerogéni, veidojas brívie radikáli un sís vielas ir grúti sagremojamas.
Ghí labvélígi ietekmé vátas un pítas tipa cilvékus. To ieteicams pievienot pusdienu maltítei.

Ghí sagatavosana :

Katlá ar biezám sienám vai pílé uz vidéji stipras liesmas izkausé kvalitatívu sviestu un sakrsé to lídz várísanás temperatúrai.Kad parádás putas, turpina karsét uz loti mazas liesminas.Sviestu nosedz ar váku.Uz tá virsmas parádísies baltas párslas, kas klús aizvien biezákas un biezákas.
Ghí jáatstáj uz lénas uguns, lídz tas klúst zeltains un tik caurspídígs, ka var saskatít katla sienas.Turklát tam jásmarzo ká popkornam (grauzdéta uzpústá kukurúza).
Nocel katlu no pavarda. Ieliek caurdurí marli un izkás ghí. Nokasa no trauka dibena pie tá pielipusás dalinas un arí ieliek marlé, lai notekas.
Péc tam uzmanígi ghí lej burká un lauj atdzist lídz istabas temperatúrai, bet nenosedz ar váku.
Ja kausétais sviests ir ieguvis tumsbrúnu krásu, tas nozímé, ka produkts ir gatavots párák ilgi Tacu tumso ghí var izmantot cepsanai, bet gatavojot saldumus un dárzenu édienus, to nav ieteicams lietot, jo tá garsa nav seviski laba.

Tomátu kremzupa


Viegla un nammíga tomátu zupina.

4 porcijám:

- 600 g tomátu,
- 100 g grieku jogurta,
- 1 kartupelis,
- 1/2  selerijas káta,
- 1/2 burkána,
- 1/2 sípola,
- 2 é.k. ellas,
- svaigs cili,
- 1 é.k. baltie milti,
- sauja rukola,
- sáls péc garsas

Pagatavosana:

Dárzenus notíra un apcepj ellá. Pievieno smalki sagrieztu cili, sáli un apbársta ar miltiem. Samaisa un pamazám lej klát údeni vai buljonu. Uzvára un tálák vára aptuveni 20 min., kamér viss gatavs.
Péc tam izlaiz caur sietu vai marli.
Uzgrauzdé maizi un sagriez kubinos.
Pasniedz ar grauzdiniem, rukolu un grieku jogurtu.

sestdiena, 2013. gada 27. aprīlis

Zemenu ieváríjums ar Jerez


Pat neatceros kad váríju pédéjo ieváríjumu, bet nu noteikti tas bija Latvijá pie mammas, kur múzígi notika rosísanás virtuvé lídz vélai naktij gatavojot krájumus ziemai.
Godígi sakot nekádas vajadzíbas várít ieváríjumu vairs nav- ne man táda dárza ar razu, kas péc iespéjas átrák jánofrakté, lai nesabojájas, nedz jágatavojas ziemai. Un tomér uznáca luste uzvárít ieváríjumu :) Nekádas sterilizácijas nenotika, sis táds uzreizi édamais ieváríjums.

Ká garso zemenu ieváríjums ar balzametiki? Loti labi! Pirmkárt, zemenes labi sapas (arí svaigas) ar balzametiki un Spánijá garsu pastiprinásanai balzametika klátbútne ieváríjumos nav nekas neparasts.
 Balzametika uzdevums ir piedot ieváríjumam tumsu nokrásu un dot piesátinátu garsu, tá teikt sí zemenu ieváríjuma ípaso odzinu. 
Ieváríjumam pievienoju tá pavairák údens, ká rezultátá bez ieváríjuma ieguvu arí loti gardu zemenu sírupu, kas ideáli iet kopá ar visvisádiem desertiem.

Vajadzígs:

- 300 g zemenes,
- 1 t.k. balzametikis "Modena" vai "Jerez",
- cukurs (ap 250 g vai jebkurs saldinátájs péc izvéles- stévija, natreens..)


Pagatavosana:

Ja izmanto cukuru, notírítas zemenes apber ar cukuru un liek katliná váríties. Ja izmanto citu saldinátáju, tad to pievieno beigás. Kad zemenes ir katliná, pielej glázi údens. Kad uzmet burbuli, vára vél 15- 20 minútes. Pasás beigás liek balzametiki Modena vai Jerez (abi ir tumsas krásas ar izteiktu garsu), visu samaisa un pilda burcinás.

piektdiena, 2013. gada 26. aprīlis

Churros


Skiet, neklúdísos ja teiksu, ka spánu churros ir viens no populárákajiem spánu saldumiem, kas tiek tirgots uz ielas. Spánijá ir veselas churrerias, kur tiek cepti sie saldumi- svétkos, gadatirgos un tápat uz ielám. 
Naskis, lai arí ne tas veselígákais, tomér nenoliedzami gardum gards.
Izcept churros ir vieglák neká tas izskatás. Pilnígi  neká sarezgíta. 
Churro receptes savá starpá var atskirties.
Ideáli, ja ir konditorejas sprice jeb ká spáni saka churrera ar zvaigznveidígu uzgali- tad churros iegúst savu skaisti rievaino formu. 

Vajag:

- 500 g milti,
- 1 t.k. sáls,
- 1 pacina cepampulveris "Royal",
- 1/2 l údens,
- 3 é.k. ella

Pagatavosana:

Izsijá miltus. Katliná lej údeni, pievieno sáli, cepamo pulveri un ellu. Visu kártígi sajauc un maisot liek uz uguns. Kad údens uzvárás, liek klát miltus un turpina ar koka karoti maisít. Maisot jau redzams, ka veidojas stingras konsistences míkla- tá tam ir jábút. Churros míklai jábút diezgan stingrai. Tad nonem no uguns un turpina ar karoti mícít tálák.
Tad nem churrera jebsu konditorejas sprici, kurai galá ir uzmauc zvaigznítes formas uzagali, lai churros sanáktu smuki rievaini.
Attaisa spricei valá vienu galu un saliek míklu. Míkla jáliek ciesi, lai nebútu atstarpes un neveidotos gaisa burbuli.
Panná sakarsé ellu un pa taisno no sprices spiez árá churros. Míkla ir tik stingra, ka es churros griezu ar skérém, man tá parocígák, kaut míklu var noraut arí ar pirkstu.
Kad churros izcepusies, tos liek uz papíra dviela un péc tam apvilá cukurá.



Sviesta pupinas Vidusjúras gaumé


Arkártígi vienkársi pagatavojams édiens no sviesta pupinám, kas tik loti iecieníts músu gimené un ko més édam ká salátus. 
Garso tiesám fantastiski, nu vismaz mums garso loti.
Ja salátus vajag uz "átro", lieliski der arí blansétás pupinas. Tádá gadíjumá pupinas ar visu skidrumu pirms mérces pievienosanas uzvára lídz pirmajam burbulim, lai tás ir siltas un labák garso.

Vajadzígs:

- sviesta pupinas (der arí blansétas no bunzas),
- sáls,
- olívella virgen extra,
- citronu sula vai vínogu vína etikis

Pagatavosana:

Tvaicé vai novára pupinas (es parasti tvaicéju). 
Sajauc ellu ar citrona sulu (proporcijá 1: 2, bet vispár tá ir gaumes lieta :)), sáli liek péc garsas.
Pievieno pupinám so gardo mércíti, samaisa un saláti gatavi!

Olívu- sampinjonu pastéte


Pastéte divi viená- sampinjonu pastéte apvienota ar olívu pastéti. Bet tikpat labi olívu pastétes vietá var bút tapenáde (oliváde).

Vajadzígs:

- sampinjonu pastéte,
- olívu pastéte vai tapenáde

Pagatavosana:

Sajauc abas pastétes un iegústam pastéti ar jaunu garsu. Proporcijas péc vélésanás.
Sampinjonu pastéte SEIT
Olívu pastéte SEIT
Tapenáde SEIT

ceturtdiena, 2013. gada 25. aprīlis

Olívu pastéte (Paté de aceitunas)


Fantastiski garsíga pastéte no olívém, ísta garsu bauda visiem tiem, kam patík olíves.
Pastéte ir loti veselíga un arí bagáta kalorijám, tacu laba jau daudz nevajag. Lai baudítu garsu, pilnígi pietiek ar plánu kártinu ko uzziest uz maizes. 
Pastéte ir tik aromátiska un olívu garsas piesátináta, ka es, pieméram, to médzu arí "atskaidít" ar dazádiem dárzenu kremiem un pastétém. So pastéti ideáli jaukt kopá ar sampinjonu pastéti, baklazánu ikriem u. c.
Olívu pastéte ideáli garso kopá ar kazas sieru un kalétiem tomátiem. 
Olívu pastéte ir árkártígi viegli pagatavojama un ledusskapí to var uzglabát lídz pat 2 nedélém.

Vajadzígs:

- 300 g zalás un melnás olíves (bez kauliniem),
- 100 ml olívella virgen extra (aptuveni)
- puse kiploka daivas,
- sáls

Pagatavosana:

Nomazgá olíves un sagriez mazos gabalinos. Sasmalcina arí kiploka daivu. Liek blenderí, pievieno sáli péc garsas sák blenderé, pakápeniski lejot klát olívellu. Te jábút uzmanígiem, lai nepárforsétu ar ellu, citádi pastéte sanáks skidra. Masai jábút maigi kremígai un péc tá arí vadás cik daudz ellas pievienot.

Sampinjonu pastéte ar dárzeniem


No sampinjoniem sanák lieliska pastéte- gan konsistences, gan garsas ziná. Tá uzreizi i nepateikt, ka tá nav galas pastéte :)  Sodien sampinjonu pastétei klát pievienoju dárzenus. 
Lai sampinjonu pastéte nesanáktu pliekana, tai noteikti klát jáliek garsaugi. Man loti patík rozmarína klátbútne, ne velti sampinjoni lieliski sapas ar rozmarínu.
So pastéti var smérét uz sviestmaizém un tá lieliski sapas ar stiprajám pastétém (olívu pastéte, tapenáde u.c.)

Vajadzígs:

- 500 g sampinjoni,
- 1 sípols,
- 2 kiploka daivas,
- 3 burkáni,
- nedaudz ella cepsanai,
- rozmarína zarins,
- sáls, pipari  péc garsas

Pagatavosana:

Panná apcepj sasmalcinátu sípolu, tad pievieno sasmalcinátas kiploka daivas, sarívétus burkánus. Pacepj n liek klát notírítas un sagrieztas sénes, rozmarínu, sáli un piparus péc garsas. 
Kad viss izcepies, atdzesé, sablenderé un uzglabá ledusskapí.


pirmdiena, 2013. gada 22. aprīlis

Almejas a la marinera (con tomate) Júras gliemezísi júrnieku gaumé ( ar tomátiem)


Aromátisks un gards júras velsu paédiens.

3- 4 porcijám vajadzígs:

- 350 g mazie, pelécígie Vidusjúras gliemezi (almejas spániski, latviski nezinu ká pareizi sauc),
- sípols,
- kiploka daiva,
- 2-3 tomáti,
- timiáns,
- sausais baltvíns (maza glázíte),
- olivella

Pagatavosana:

Gliemezus liek mércéties sálsúdení. 
Ellá apcepj sagrieztu sípolu, tad pievieno sagrieztu kiploka daivu. Ja mérci grib tumigu, pievieno arí miltus. Tad liek ieksá gliemezus, timiána zarinus, apslaksta visu ar vínu, uzliek váku un gaida, lai gliemezi atveras un alkohols iztvaiko. Tad pievieno sagrieztus tomátus un vára, lídz tomáti míksti.
Pasniedz karstu.
Labi garso kopá ar maizi, rísiem..

Calmari alla romana- kalmári romiesu gaumé . Soli pa solim.



Kalmári romiesu gaumé vai vienkársi kalmáru gredzeni ir árkártígi gards édiens, kas garso pat tiem, kam ne visai garso zivis un júras veltes. Arí bérni ir ká traki uz so gardumu. 
Ir dazádi veidi ká panét kalmárus- tos var iecept garoziná un var arí taisít pavisam vieglu panéjumu, ká nu katram labák patík.
Pie mums Spánijá ir nopérkami arí saldéti jau gatavi, sapanéti kalmáru gredzeni- atliek tos tikai iemest ellá un izcept. Es tomér censos pieturéties pie tá, ka gatavoju pati, tad arí katrreiz zinu, kas lácítim véderá :)


Ir vél káds júras iemítnieks, kurs ir loti lídzígs kalmáram un tomér tas nav kalmárs, tas ir pota (spániski). Latviski ká sauc so lídzinieku "potu" nezinu, tacu lai arí loti lídzígi ar kalmáru, tas nav viens un tas pats.
Vizuálá atskiríba ir tajá, ka "potai" ir purpursárti plankumi un noapalotas, sirdsveidígas "ausis", bet kalmáram sádu plankumu nav un tá ausis ir rombveida.
Tápat atskiríba ir uzturvértíbá, garsá, cená (kalmárs maksá vairák) u.t.t.
Arí no "potas" var pagatavot gredzenus, tikai tad tie vairs nebús kalmáru gredzeni :)


Kalmáru gredzenus var taisít gan no lieliem, gan vidéja izméra kalmáriem. Man seit ir 1 kg kalmáru, kas ir neliela izméra. Lídz ar to no lieliem kalmáriem sanák lieli gredzeni un no maziem kalmáriem mazi gredzeni :)


Kalmári satur 80,40 kcal , 1,40 g tauku, 16, 25 g proteínus, 144 mg kalciju, 0,32 mg dzelzi,7,04 mg B3 vitamínum, tas ir bagáts joda- 64 mg, potázija- 280 mg , E vitamína-2, 70 mg u.c. vérígu vielu un vitamínu avots.


Kalmárus iztírít ir vienkársi. Pirmais kas jádara, jápavelk tas aiz taustekliem, péc ká iznák árá visas keskas.


Péc tam izvelk árá tádu ká caurspídígu skrimsli. Vélreiz iebáz pirkstu kalmárá un ja tur ir vél kaut kas palicis nemams árá, tad to iznem.


Péc tam nogriez kalmára tausteklus no páréjám keskám.


Kalmárs un atgriezumi.


Cepsanai derígs tikai sis. Var griezt nost arí rombveidígás ausis, tacu man kalmári ir pavisam nelieli un tas netraucé gredzenu formai.
Ja traucé, tad nem nost arí sárto plévi, kaut ipasa vajadzíba to darít nav.


Kalmárus nomazgá


Péc tam kalmárus sagriez gredzenos. Nelielus kalmárus griez aptuveni 2- 2,5  cm platus.  Liela izméra kalmárus var griezt plánák.



Péc mazgásanas kalmári kártígi jánosusina papíra virtuves dvieli.


Izsijá miltus


Apvárta no abám pusém miltos kalmára gredzenus


Miltos apvilátie gredzeni


Cepj sakarsétá ellá kamér gatavs.


Ar putu karoti iznem izceptos gredzenus un liek papíra dvielí, lai uzsúc lieko ellu



Párkaisa ar sáli un pasniedz túlin pat karstus.
 Ed bagátígi apslakstot ar citrona sulu.

Kalmáru gredzeni


Zél, ka padomju laikos, kad pirkám kalmáru, gimené neviens nezinája so recepti. Més kalmárus váríjám un likám galas vietá rasolá. 
Kalmáru gredzeni ir gardums, kas garso praktiski visiem. Ká iztírít un sagatavot kalmára gredzenus un kas ir kalmári un kas nav kalmári, var apskatít SEIT

Vajadzígs:

- kalmári, kas sagriezti gredzenos,
- ella cepsanai,
- milti panésanai,
- sáls,
- citrons

Pagatavosana:

Iztítra kalmárus un  sagriez gredzenos. Nomazgá uz kártígi nosusina papira dvielí. 
Izsijá miltus, apvilá tajá sagrieztos kamára gabalus.
Cep sakarsétá ellá kamér gatavi. 
Apkaisa ar sáli, apslaksta ar citrona sulu. Labi garso kopá ar salátiem.

svētdiena, 2013. gada 21. aprīlis

Mespils auglis (Eriobotrya japonica)


Mespils Eriobotrya japonica ir edams auglis (nejaukt ar Eiropas mespilu Mespilus germanica ) , kura dzimtene ir Japána. Pirms túkstosiem gadu mespils Japáná tika audzéts ká dekoratívs koks. 
Pirmie so koku 18.gs. sáka eksportét juzuíti, kas mespilu izmantoja kulinárijas vajadzíbám. Tá arí aizákás mespila izcelosana no Japánas un auglkoka  lielais celojums pa pasauli.  
17. gs. mespilu eksportéja uz Mauríciju, 18. gs. uz Franciju un tikai 19. gs. mespils, pateicoties botánikim Huanam Bautistam Bergengueram, nonáca Spánijá.
Spánijá mespils lielos apjomos tiek kultivéts Valensijas provincé, kas ir tepat man blakus- Altea, Benidorm u.c.


Japánu mespils ir múzzals koks ar noapalotu vainagu.Tam ir íss stumbrs un peléka miza. Sis mespils pastávígi tiek apcirpts, tádél tas ir mazins, kádus 3- 4 metrus augsts. Tos, kurus neapcérp, izaug par lieliem skaitiem kokiem un sasniedz kaut kur 10 m augstumu. 
Biezi vien, braucot ar masínu, redzu celmalás savá valá augosus super lielus, augliem pilnus mespila kokus.


Mespila lapas ir iegarenas, 10- 25 cm garas un ar robotám malám. Mespils sák ziedét rudens beigás vai ziemas sákumá un augli nogatavojas pavasarí. Mespila laiks Vidusjúras regiona valstís ir marts, aprílis un maijs.


Mespila augli ir iegareni, ováli, 3-5 cm gari. Mespils var bút dzeltená, oranzá un iesarkaná krásá. Miza viegli novelkama. Augla mísktums ir sulígs un saldsskábs.
Tikko no koka rautie gatavie augli ir saules pielijusi un garso fantastiski. Veikalá pirktie nav tik saldi, nu man vismaz nekad nav pagadíjusies saldi. Visgardákie un lídz ar to arí vissaldákie augli ir tad, kad tie pilnígi nogatavojusies un tádus var dabút tikai pa taisno no koka, jo mespils ir auglis, kurs diezgan átri bojájas un sí iemesla dél svaki vai to eksporté uz tálám zemém. 


Auglí ieksá ir kaulini, lídzígi kastaniem. Kaulinu sakaits auglí var bút no 1- 4. 
Més gimené mespilu pársvará édam tápat, bet vispár kulinárijá no tiem taisa saldos, catnijus, marmeládi, sírupu, vínu.
Mespilu izmanto arí medicíná, kínas tautas medicíná mespils tiek izmantots ká nomierinoss un atkrépojoss lídzeklis, tas uzlabo arí gremosanas un elposanas sistému.
Mespila koka lapas stimulé matu augsanu.


100 g mespila satur 42, 60 kcal.  Tá ká auglis ir saldssábs, tas satur daudz pektína, skábes un cukuru. Piem., cukurs 100 g=- 8,58 g un tikpat daudz arí oglhidráti, 0,56 g proteína, 4 mg C vitamína,19 mg kalcija, 2,07 g skiedrvielas u.t.t.


Ká garso mespils? Esmu dzirdéjusi, ka latviesi saka, ka mespils garso lídzígi krizdolém. Jáatzíst, ka man nemaz tas agrák neienáca prátá, jo gluzi péc érkskogám negarso vis, drízák táds cidoniski érkskogains garsu sajaukums :) Bet mespils jau médz bút gan saldáks, gan skábáks..
Tikko nogarsoju mespilu ar visu mizu- o já, tagad es arí saku, ka garsa lídzíga ká érkskogám! Tiesám, kaut kas kopéjs sim auglim ar érkskogám, ja éd ar visu mizu! 
Man loti garso mespils. Pirmo gadu ar mespilu biju uz jús, jo nepazinu so gardo un veselígo augli. Kad vírs pacukstéja kas tas ir, tad pagalmá esosá mespila koka auglus divus gadus péc kártas noédu es. Atédos un tagad vairs tá nekárojas.
Noteikti iesaku so augli nogarsot visiem, kas búdami siltás zemés domá  provét so augli vai né (no Japánas tas aizcelos gan uz Vidusjúras baseinu, gan Indiju, Kínu, ASV...tas aug visur, kur ir maigs klimats).


Sfinge di San Giuseppe (Svétá Jázepa "ponciki")


Tipisks sicíliesu saldais, kas galdá tiek celts Svétá Jázepa diená.
Deserts ir no plaucétás míklas un míkla nedaudz atgádina spánu jeb Pirineju véja bumbas.  Es nosmejos un saku, ka sis ir sicíliesu véja bumbas, kas atskiríbá no Pirineju véja bumbám cepjot tomér nerinko - lai arí plaucétá míkla, ingredienti katrá recepté tomér savádáki. 
Tradicionáli sfinge di San Guiseppe tiek pildítas ar ricotta krému, kam klát pievieno sokoládes gabalinus,  sukádes un  rotá ar pistáciju riekstiem, sukádém (sacukurotiem kirsiem, sacukurotám apelsínu mizinám u.taml.). Man diemzél nebija májás sacukuroti augli, tádél rotáju vienkársi ar púdercukuru un zemeném.

Míklai ( 20 bumbinám):

- 1/4 l  údens,
- 200 g miltu,
- 65 g sviests,
- 5 olas,
- 3,5 g sáls,
- ella cepsanai 000

Pagatavosana:

Katliná liek údeni, pievieno sáli, liek sviestu un uzvára. Kad sviests izskídis, pievieno miltus. Tos liek visus uzreizi, viená ráviená. Visu kártígi samaisa un nonem no uguns. Míklai ir jáatlec no katlina.
Míklu atdzesé un tad pa vienai liek ieksá olas.Visu loti kártígi maisa, lai míkla labi absorvé pievienotás olas. Tikai tad, kad míkla uzsúkusi olu, pievieno nákamo. 
Katliná uzkarsé ellu. Svarígi, lai ella nav pa karstu un nav par aukstu, ja bús pa karstu- bumbina piedegs un neizcepsies no iekspuses, bet ja bús par aukstu, tad nekas nesanáks. Ellai vajadzétu bút 160 grádus karstai, kas uz manas elektriskás plíts ir ciparins Nr. 7. 
Kad ella sakarsusi, ar divu karosu palídzíbu liek ieksá míklu. Jáatceras, ka míklas apjoms ellá trískársojas,tapéc nevajag likt ciesi.
Bumbas cepj no abám pusém kaut kur 10 minútes, lídz tás gatavas un izcepusás arí no iekspuses.

Pildíjumam:

- 600 g ricotta,
- 180 g cukurs,
- 50 g sokoládes (skaidinas, pérlítes vai vnk sarívéta)

Sablenderé ricotta un tad samaisa ar cukuru, pievieno sokoládes pérlítes. 
Péc tam vai nu párgriez sfinge uz pusi un sapilda ar kremu vai no apaksas uztaisa cauruminu un sapilda ar konditorejas sprici.Es izvélos pirmo variantu.
Apber ar púdercukuru un dekoré ar sacukurotiem augliem, pistácijám( es ar zemeném).

Spaghetti con la sarde alla siciliana (spageti ar sardíném sicíliesu gaumé)


Patíkamas pármainas virtuvé kad tur rosás víriesu kártas cilvéks. Esmu sagádájusi visas sastávdalas, nu gandríz visas, un sodien pierunáju gatavot víru. Top spageti ar sardíném sicíliesu gaumé, bet te nu mani mazliet palabo, ka precízák ir teikt Palermo gaumé. 
Esmu aizmirsusi nopirkt bucatini ( tádus biezus "spageti"), tacu man tiek piedots un iztiekam ar to, kas ir májás. 
Te nu nodomáju, ka jocígi gan tie itáli- káda gan atskiríba, vai dotais édiens tiek gatavots no spageti vai bucatini, kas táds pats makarons vien ir, tikai divreiz resnáks un ar cauruminu vidú. Bet te nu man atkal paskaidro, ka esot gan atskiríba- katra veida makaroni pagatavoto mérci uzsúc "pa savam".
Mums, latviesiem, visi ir makaroni, lai arí tiem dazádas formas, bet mani ik reizes labo, kad spageti nosaucu par makaronu :)
Lai arí sarde alla siciliana esmu gatavojusi arí ieprieks, atkal  piedalos gatavosanas  procesá un iemácos kaut ko no jauna.

Vajadzígs (4-6 porcijám):

- 600 g sardínes (iztírítas),
- viens liels sípols,
- 2 kiploka daivas,
- pusotra sauja ciedru riekstu,
- pusotra sauja rozínes,
- olívella,
- 2-3 tomáti,
- 3 saujas fenhela laksti,
- sáls,
- rívéts parmezána siers( cik daudz sirds káro),
- 600 g bucatini (resnie "spageti) vai parastie spageti,

Pagatavosana:

Fenheli nogriez dilveidígos lakstus, nomazgá un liek verdosá údení váríties. Vára, lídz tie klúst pavisam míksti. 
Pa to laiku iztíra sardínes- nonem zvínas, iztíra "keskas", nogriez galvu, atver ká "grámatu" un izvelk galveno asaku. Nomazgá un atliek. Sardínes éd ar visám asakám (jo tás ir tádas salídzinosi maigas, no kurám nevar aizríties)
Apcepj ellá sagrieztu sípolu, sagrieztus tomátus, kiploku. Pievieno rozínes, ciedru riekstus, smalki sagrieztu novátítu fenhela lakstus, nedaudz sáli. Pievieno údeni vai zivju buljonu.
Liek ieksá sardínes- veselas un nesagrieztas, jo tás várísanás procesá izskíst, vizuáli  veidojot it ká jau smuki sagrieztus gabalinus.
Pa to laiku sálsúdeni novára spageti lídz al dente, tad nokás.
Pasniedz karstu un párber ar rívétu parmezána sieru.





piektdiena, 2013. gada 19. aprīlis

Asie burkánu saláti


Kops manás rokás nonáca sí recepte, asos burkánu salátinus drosi var pieskaitít pie salátiem, kuri pédéjos divos gados gatavoti visbiezák. Te ir viss- gan stiprumins, gan saldumins un arí pikantums. Táda ísta Austrumu virtuves saldssábá kombinácija. Kaut kas lídzígs Latvijá nopérkamajiem "Korejas salátiem", tikai vél garsígáks :)
Dazreiz, kad gribas piemest vél klát kádu garsas niansi, lieku klát koriandra séklas.
Paldies par so recepti bloga "Gards ka nenoésties" autorei! 

Vajadzígs:

- burkáni,
- saberzts cili (Tabasko mérce),
- kiploks,
- sáls,
- cukurs vai cits saldinátájs,
- sezama ella (var arí olívellu vai citu un var arí bez ellas),
- baltvína etikis,

Pagatavosana:

Sarívé burkánus, izspiez kiploka daivu caur kiplokspiedi vai síki sakapá. Ellu sajauc ar etiki, pievieno cili, saldinátáju. Visu labi sajauc un párlej sarívétos burkánus.
Vislabák garso, kad atstáj ievilkties. Lai garsas uzsúktos átrák, var saspaidít visu ar rokám un likt virsú slogu.
Proporcijas  nekádas neievéroju- viss uz "acíti" tá, lai saláti nepeldétu saldsskábajá mércé, bet gan lai mérce pildítu funkciju-labi sasúkties burkános.

ceturtdiena, 2013. gada 18. aprīlis

Sampinjonu pastéte ar vítinátu galu


Esmu sev atklájusi sampinjonu pastéti un soreiz tai pievienoju klát jamon serrano (vítináta gala). Esmu sajúsmá par so pastéti- tá ir loti aromátiska, figúrai draudzíga un garsíga. Labi garso gan uz  pumpurmikela (vácu rupjmaizes), gan baltmaizes, var smérét arí uz dárzeniem, cipsiem.

Nepieciesams:

- sampinjoni,
- sípols,
- rozmarína zarins ( vai sauss)
- ella,
- jamon serrano vai cecina ( vítináta gala),
- sáls,
- Tabasko mérce (asuminam),
- baltvíns (sausais)

Pagatavosana:

Nelielá ellas daudzumá apcepj sagrieztu sípolu, tad pievieno sagrieztu vítináto galinu un péc laicina notírítas un sagrieztas sénes. 
Pievieno rozmarína zarinu un baltvínu. Pagaida lai alkohols iztvaiko un vél mazdruscin pacepj- kamér viss smuki izcepies un ir gatavs.
Iznem rozmarína zarinu, pievieno sáli ( ja vajadzígs) un Tabasko mérci ( vai saberztu cili), sablenderé.
Kádas proporcijas? Uz 500 g sampinjonu nemu aptuveni 40 g vítinátas galas. Ar so daudzumu pilnigi pietiek, lai justu vitinatas galas klatbutni, bet var, protams, likt ari vairak.

Kas ir cecina?  Cecina ir govs vítináta gala.

trešdiena, 2013. gada 17. aprīlis

Putkréjuma grozins ar zemeném


Vecais, labais saldédiens- zemenes ar putkréjumu, klasika!

Vajadzígs:

- zemenes,
- grozini,
- putkréjums,
- piparmétru lapinas

Pagatavosana:

Nem grozinu, sapilda ar putkréjumu un liek sagrieztas zemenes. Pievieno páris piparmétru lapinas un gatavs!

pirmdiena, 2013. gada 15. aprīlis

Sampinjonu pastéte ar mandelém un Oporto


Aromátiska sampinjonu pastéte ar riekstiem un lielisku Oporto aromáta buketi- njam, njam, patiesám. Ideáls aperitívs, der brokastís un  uzkodu reizés. Es to sméréju arí uz pasgatavotajiem cipsiem..nu variantu daudz...
Vajadzígs:

- 350 g sampinjonu,
- 1 sípols (manéjais svéra 80 g),
- 3 kiploka daivas,
- 60 ml Oporto,
- 25 g maltas mandeles (var arí vairák vai mazák)
- timiána zarins,
- páris koriandra lapinas ( ja nepatík koriandrs, var nemt pétersíli)
- melnie pipari,
- sáls,
- olívella 

Pagatavosana:

Notíra un nomazgá sampinjonus, sagriez skeles.  Nomizo un sagriez ari sipolu, kiploka daivas un koriandru.
Panna neliela ellas daudzuma apcepj sipolu un tad pievieno sampinjonus, sáli, piparus péc garsas. Pievieno arí timiánu un lauj cepties lídz údens, kas izdalás no séném, iztvaikojis.
Tad liek klát kiploku un koriandru- mazliet pacepina un tad apslaksta ar Oporto.
Samazina cepsanás jaudu un cep tik ilgi, lídz víns izgaro.
Atseviská panná uzgrauzdé samaltas mandeles (bez taukvielám) un pievieno sampinjoniem.
Liek virtuves kombainá un visu sablenderé.
Uzglabá ledusskapí un pasniedz aukstu.

Mandelu riekstu vietá var izmantot arí rívmaizi- sanák arí loti garsígi.

svētdiena, 2013. gada 14. aprīlis

Mazie júras gliemezísi artisoku mércé




No spánu veikala "Mercadona" pazudusas svaigas mídijas. Nu jau otro nedélu ká nav. Nu, vismaz músu ciematiná nav. Ir jau, protams, saldétas, bet ja par to pasu cenu un dazreiz arí léták var dabút svaigas, tad kádél gan pirkt saldétas?
Ja mana meita ne visai garso júras moski, tad mans mazais bérns atkal pilnígi traks uz júras veltém. Soreiz gatavoju mazos júras gliemezus, spániski tie saucas almejas (almehas). Nu loti garda un bagátíga garsu bukete!

4 porcijám vajadzígs:

- 800 g artisoki,
- 300 g almejas ( mazie júras gliemezi),
- zivu bulons vai údens,
- 3 kiploka daivas,
- skipsna sáls,
- 60 g baltvíns, sausais,
- olívella,
- pétersíli,
- cili pipari

Pagatavosana:

Júras gliemezus liek sálsúdení. Tas jádara tapéc, lai édot gliemezus, nesnakstétu starp zobiem. Ja gadíumá gliemí ir káds smilsu grauds, tás iznáks árá. Péc laicina jau var redzét, ka údens ir palicis dulkains.
Notíra artisokus un sagriez 4 dalás. Artisoka káts arí ir édams (arí neapstrádáts) un man soreiz gadíjusies lieli artisoki, tádél arí to káti ir lieli un galígi un izmantoju arí tos un arí mizoju. Ká tírít artisoku, spiest SEIT
Péc tam nomizotus un cetrás dalás sadalítus artisokus liek verdosá sálsúdení, uzliek váku un vára 20- 25 min., kamér gatavi.
Pa to laiku nomizo un sagriez kiploka daivas. Ja izmanto svaig cili páksti, tad to sagriez. Ja izmanto sausu, tad saberz to piestá. Cili liek tik, cik pikantu vélas.
Katliná lej ellu un apcepj tajá kiploku un cili. Péc tam pievieno miltus un kártígi izmaisa. Tad pielej vínu un liek ieksá gliemezus un sasmalcinátus pétersílus. Uzliek váku un gaida, lai caur to iztvaiko víns, aromatizéjot gliemezus. Péc tam pielej zivju bulonu (mums tie párdodas pakás, bet var arí iztikt ar údeni- arí sanáks garsígi). Buljonu lej tik, cik skidru mérci vélas. Atkal uzliek váku un vára, lídz gliemezváki atveras.
Tad liek klát nokástos artisokus un visu vél kopá mazmazliet pavára.
Nonem no uguns un párkaisa ar pétersíliem.
Pasniedz karstu.

Káds, kam loti garso júras veltes :)

sestdiena, 2013. gada 13. aprīlis

Luchi- mazliet savádáka maizíte (bezrauga maize)


Luchi ir plakana indiesu maizíte bez rauga, visvairák cepta Bengálu, Assam un Orissas regionos. 
Maizíte ir lielisks apetitívs un pasi indiesi to biezi vien éd kopá ar karija un gravy mérci. Jásaka, ka maizíte ir loti, loti garsíga, cepu to jau vairákas reizes, tacu lídz bildésanai maizíte tá arí  netika, jo visas reizes átri tika notiesáta.
Manas meitas draudzene, kas ir pa pusei indiete un ciemojás músmájás tiesi luchi pagatavosanas laiká, uzreizi atpazina "savu" maziíti. Man prieks.


Maizíti pagatavot ir loti vienkársi un tás míkla ir lídzíga bureku- cebureku míklai.
Notiekti iesaku so maizíti visiem, kam gribas uzcept májás pasiem savu maizíti- galarezultáts jús noteikti patíkami pársteigs.
No zemák norádítá ingredientu daudzuma sanák 9 luchi.


Vajadzígs:

- 500 g kviesu milti,
- 260 ml údens,
- 10 g sáls,
- édamkarote gí sviesta ( man nebija gí sviesta un pirmajá cepsanas reizé liku 50 g olívellu, bet nákamajá  reizé kokosellu),
- ella cepsanai

Pagatavosana:

Izsijá miltus, pievieno ellu vai gí sviestu, sáli un pamazítinám jaucot ar lápstinu lej klát údeni.
Kad viss samícíts, míklu iznem no traucina un tálák sák mícít ar rokám ká parastas maizes míklu.
Kad míkla izmícíta, to izrullé "desá" un sagriez gabalos- tá, lai viens gabals svértu 80 g.
Péc tam sagrieztos míklas gabalus ar plaukstu izrullé tá, lai tie iegútu apalu bumbinas formu.
Papláté vai uz citas virsmas iekláj lina dráninu, uzkaisa pavisam nedaudz miltus un saliek míklas bumbinas. Péc tam nosedz ar dvieli un lauj 15 minútes atpústies.
Kad míkla pastávéjusi, tad izrullé to 10-12 cm diametrá.
Uzkarsé panná ellu un liek tajá plakano míklas gabalu. Maizíte uzreizi skaisti uzpúsas, palielinoties izmérá un tad var griezt uz otru pusi.
Péc tam izliek izcepto maizíti uz papíra virtuves dviela, lai uzsúc lieko ellu.